
Daugavas stadionā ieskan četras dabas stihijas
Pievienots: 11.07.2008 18:53
Četru dabas stihiju pārvaldīšana košos rakstos šā gada deju svētku lieluzvedumā Izdejot laiku Daugavas stadionā bija uzticēta horeogrāfei Taigai Ludboržai. Šie ir pirmie Dziesmu un deju svētki deju virsvadītājas statusā, un viņa saka, ka vēl nevienos svētkos nav bijis tik liels miers un darbi nav tik raiti veikušies, kā tas ir šogad.
Laiks mums ir katram savs un vienlaikus visiem kopīgs. Vai tas būtu viens cilvēks vai tauta, vai arī Pasaule tās plašākajā tvērienā, - tā ir galvenā doma, ko vēlējās atklāt lieluzveduma veidotāji. Uzvedums aptver vienu dienu, vienu pasaules tapšanas apli līdz pat jauna apļa iesākumam, dejās atspoguļojot novadu tradīcijas, kas sakņojas folkloras horeogrāfiskajā un muzikālajā materiālā.
Koncertuzvedumā bija vērojamas ne tikai četras dabas stihijas zeme, ūdens, gaiss un uguns, bet arī diennakts ritējums. Pats Dievs, pārtapdams par Pērkonu, darina pasauli. Kaļ Sauli, Zvaigznes, laika ritus. Rīts ir apņēmības un cerību laiks. Savukārt diena ir dzīves darbīgākais laiks. Tas ir cilvēcisko attiecību laiks, kur čaklumam, gudram padomam, arī uzņēmībai, saticībai un saderībai, priecīgam un možam prātam ir liela nozīme. Taču vakars cilvēka dzīvē ir miera un saskaņas laiks, atpūta pēc darba kopā ar ģimeni. Nakts ir visa dzīvības ritma pārradīšanas laiks. Naktī rodas ilgas un lūgsna pēc gaismas.
Lieluzvedumā piedalījās 13 000 dalībnieki no 500 visu paaudžu deju kolektīviem, kuri bija sabraukuši no visiem Latvijas novadiem.
Antra Polovkova
Raksts izdrukāts no: www.jekabpilslaiks.lv
Adrese: http://www.jekabpilslaiks.lv/?mod=1&op=out&id=7998