Ziņas Video Forums Kontakti Reklāma RSS Twitter
 Lietotājs Parole Laipni lūdzam Viesis! Reģistrēties »  
+ Ziņas
          Svētki
          Sadzīve
          Izglītība, Kultūra
          Ekonomika
          Pašvaldības ziņas
          Policijas ziņas
          Sports
          Visi
+ Ziņu arhīvs
+ Video
+ Foto galerija
+ Forums
+ Iepazīšanās

Šodien 26.novembrī
vārda dienas svin:

Konrāds, Sebastians

Rītdien:
Lauris, Norberts

Apsveicam!
Saraksts »

Vai plāno iet balsot 14.Saeimas vēlēšanās?
Jā, noteikti;
53.8%
Nē.
33%
Vēl neesmu izlēmis/-usi;
13.2%

Nobalsojuši: 106
Saraksts »

Ziņas: 34481
Komentāri: 637580
Ziņas forumā: 969
Statistika atjaunota
17.09.2022 19:43
 
Šobrīd portālā: 0 lietotāji

http://www.jekabpils.lv
Jaunākās ziņas
 
Izpētīti trīs Jēkabpils novada ezeri
Pievienots: 14.09.2022 16:24

» Versija izdrukai

rsz_sizezeruizpetefoto.jpg
Viesītes Kultūras pilī ar pašvaldības darbiniekiem un citiem interesentiem tikās SIA “Saldūdeņu risinājumi” pārstāvji, lai informētu klātesošos par ezeru izpētes rezultātiem. Vasarā pēc pašvaldības pasūtījuma tika pētīti trīs ezeri – Piksteres ezers, Viesītes ezers un Radžu ūdenskrātuve.

“Jūlijā mēs likām Nordic tipa daudzacu žauntīklus,” skaidro SIA “Saldūdeņu risinājumi” pētnieks Māris Liepiņš. “Tas ir tīkls, kas sastāv no vairākām sekcijām un dažāda izmēra acīm – no 5 līdz 55 milimetriem, lai mēs noķertu visu paaudžu zivis.”

Galvenais pētījuma mērķis – noskaidrot, kāda ir zivju resursu daudzveidība katrā ezerā. Tas nepieciešams, lai varētu sekmīgāk apsaimniekot ūdenstilpes. “Kuras zivis vajag vairāk mākslīgi pavairot, kur ir nepieciešama lielāka kontrole – tas viss ir jāizpēta. Tad pašvaldība var sākt domāt, kā uzlabot situāciju, vai konstatēt, ka situācija ir pietiekami laba un nav nepieciešama nekāda iejaukšanās,” stāsta Jēkabpils novada domes Attīstības pārvaldes vadītājs Ilmārs Luksts.

“Par Viesītes ezeru – ir jūtams, ka tas ir bijis apsaimniekots, tur ir laisti zandarti, dažus mēs arī noķērām,” stāsta Māris Liepiņš. “Varētu teikt, ka tur notiek kaut kāds nārsts, bet diemžēl ne sevišķi rezultatīvs. Tas ir ezers, kur vajadzēs laist zandartus, lai padarītu ezeru makšķerniekiem pievilcīgu.”

Pētniekus visvairāk ieinteresēja Radžu ūdenskrātuve. Tur savulaik tika laisti sami, un pētnieki izsaka minējumu, ka sami pārņēma daļu no līdaku funkcijām. Plēsēju daudzums Radžu ūdenskrātuvē ir lielāks nekā citos ezeros, tādēļ šī ūdenstilpe makšķerniekiem ir pievilcīgs objekts.

Savukārt Piksteres ezerā pētnieki konstatēja plēsīgo zivju trūkumu. Šajā ūdenstilpē tika noķerts liels daudzums mazo, miermīlīgo zivju, bet plēsīgo zivju resursi būtu jāpapildina. “Ar šo tīklu metodi ir grūti konstatēt līdakas, jo tām vasarā ir pasīvs dzīvesveids,” skaidro Māris Liepiņš, “Viņas nekustas, bet slēpnī gaida savu upuri, tāpēc viņas mēs parasti nenoķeram, bet spriežam pēc pārējām zivju sugām, kas ir noķertas, ka līdaku trūkst. Visticamāk, tas ir negodprātīgu makšķernieku darbības rezultāts.”

Galvenais secinājums – visos trīs ezeros ir trūcis kontroles pasākumu. “Mēs mēdzam teikt – ja ezeru neapsaimnieko pašvaldība vai biedrība, tad to apsaimniekos maluzvejnieks,” saka pētnieks. “Ir jāsāk ar kontroli. Ja mēs laižam zivis un nekontrolējam, tad mēs beram “tukšā maisā”.”

Ezeri pamazām aizaug. Pētnieki uzsver, ka ezeru aizaugšana ir dabīgs process un ka laika gaitā visi ezeri pārvēršas par purviem, bet cilvēki var šo procesu nedaudz palēnināt.

“Daļēji varētu palīdzēt plēsīgo zivju ielaišana,” stāsta Ilmārs Luksts. “Zivju sabiedrībai ezeros ir jābūt veselīgai, ir jābūt pietiekami daudz plēsīgajām zivīm. Savukārt plēsīgās zivis ir visbiežākā mērķa zivs makšķerniekiem, tā tiek pastiprināti no ezeriem izmakšķerēta ārā. Tad paliek sīkzivis, kuras noēd zooplanktonu, kuram būtu jāēd fitoplanktons – aļģes.”

Tāpat situāciju var uzlabot, novēršot notekūdeņu un citu biogēnu ieplūdi ezerā. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, Jēkabpils novada pašvaldībā tiks izstrādāti šo ezeru zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi, kas ļaus veikt sekmīgāku apsaimniekošanu. Savukārt nākamajos gados tiks pētītas citas novada ūdenstilpes.

Sandra Paegļkalne










 


Komentāru skaits: 11
Apspriežam tēmu:
*Distihs
 Plēsīgās zivis Piksterē laidīs,
Mierīgās zivis pa nopietnam baidīs.
14.09.2022 16:35
*Jefiņš
 Sami Radžos ?! Vai jūs traki, tie izaugs un sāks peldētājus aiz kājām vilkt dziļumā.
14.09.2022 16:46
*!
 Plēsēju daudzums Radžu ūdenskrātuvē ir lielāks nekā citos ezeros
---------------------- ------------------------
Tā plēseji ne tikai pirkstu, bet vēl ko citu var nokost ...
14.09.2022 17:34
*Visādas lietas notiekās
 Zivju sabiedrībai ezeros ir jābūt veselīgai, ir jābūt pietiekami daudz plēsīgajām zivīm, kas patīk makšķerniekiem. Pēcāk gan paliek tik sīkaļas. Tās ar pa ūdeņiem plosoties,
14.09.2022 17:40
Karlo
 Ilmārs visu pareizi izskaidro, atliek tikai to ievērot. Par Viesītes ezera zandartiem zināju, pavasara pusē pat vienu noķēru uz āķa.
14.09.2022 18:38
*Janka -> Karlo
 Tad jau ikrus ari kartigi paēdi:)))
14.09.2022 18:57
Karlo -> *Janka
 Ne taču. Tas bija jūnija sākums un nārsts beidzies.
14.09.2022 19:15
*Neķītrais masāžists
 Pohren, ko viņi te nāfig pētījuši, bet kāpēc Paegļkalne šim neuzprasīja, kas ir par štelli, ka Rāznas ezerā masveidā zivis izsprāgst? Rāzna pie tam vēl atrodas kaut kāda dabas lieguma teritorijā. Mūsu dīķos, ja bija zivis, tad arī būs, bet Rāznas gadījums ir Latvijas mēroga nelaime. Bļē!
14.09.2022 19:18
*murgs
 cik līķīšus izcēla? vai to nesanāca izpētīt? :) :)
15.09.2022 09:07
*zinātājs
 Cik man zināms, tad pētīšot vēl Vīķezeru un Saukas ezeru. Laukezerā pētīja, kāpēc tur nav zivju, bet konkrētu atbildi neviens tomēr tā arī nesniedza.
15.09.2022 09:17
*akoo
 izskatās atkal pēc ļaužu baidīšanas ar pasaules galu.
15.09.2022 11:14





  Copyright © jekabpilslaiks.lv 2005-2022.g.
Mājas lapu izstrāde. 2005.g. (support@jekabpilslaiks.lv)


Portālā jekabpilslaiks.lv publicētie materiāli ir aizsargāti saskaņā ar Latvijas Republikas Autortiesību likumu. Jebkura jekabpilslaiks.lv publicēto materiālu kopēšana, modificēšana, uzglabāšana, arhivēšana un pilnīga vai daļēja publiskošana bez SIA “Vidusdaugavas televīzija” rakstiskas atļaujas ir kategoriski aizliegta.
Ja netiek ievēroti augstāk minētie noteikumi, tiek uzskatīts, ka ir pārkāptas autora tiesības un atkarībā no pārkāpuma rakstura vai sekām pārkāpējs saucams pie likumā noteiktās administratīvās vai kriminālās atbildības.

Komentārus, ierosinājumus un jautājumus sūtiet uz adresi redakcija@jekabpilslaiks.lv

Publicētie materiāli ne vienmēr saskan ar redakcijas viedokli. Par rakstos publicēto materiālu saturu atbild raksta autors. Redakcija neatbild par lietotāju komentāriem, forumā ievietotajiem ziņojumiem. Par reklāmas materiālu un sludinājumu saturu atbild to iesniedzējs.
Atslēgvārdi: Jēkabpils, Jēkabpils ziņas, Jēkabpils rajons, jaunumi, forums, sludinājumi, foto galerija, reklāma.
Lapas apstrādes laiks: 0.00802 sek.

Cienījamais lietotājs, Jekabpilslaiks.lv izmanto sīkfailus lai uzlabotu vispārējo pakalpojumu kvalitāti. Turpinot lietot portālu, jūs apliecināt, ka piekrītat mūsu Privātuma politikai, kā ari sīkdatņu izmantošanai. Es saprotu