Krustpils Kultūras nams ar vērienīgu koncertu atzīmēja savu 60 gadu jubileju. Ēka tika atklāta 1959.gada 20.martā, un kopš tā laika pulcējusi dažādus kolektīvus. Krustpils Kultūras nama direktore Ruta Kalniņa, kura namā strādā 33 gadus, uzsver, ka gadu gaitā kultūras dzīve šeit kļuvusi arvien aktīvāka: Pašos pirmsākumos bija tikai paši galvenie kolektīvi. Skatījāmies vēsturē, ka tas bija gan koris, gan deju kolektīvs, bijusi arī baleta studija, orķestris un estrādes ansamblis, bet šobrīd ir daudz vairāk kolektīvu. Deju kolektīvi vien mums ir trīs, mums ir divi kori, ja vēl runājam par bērnu kolektīviem, tas ir milzīgs skaits. Kopā Kultūras namā darbojas 19 kolektīvi gandrīz 500 dalībnieku.
Jubilejas koncertā tika izcelts katrs kolektīvs, kas šobrīd veido Krustpils Kultūras nama bišu saimi. Uzstājās gan dziedātāji, gan tautas deju kolektīvi, tāpat arī kori, popgrupas un citi kolektīvi. Par manām otrajām mājām Krustpils Kultūras namu es saucu apmēram 12 gadus, oktobrī jau būs 13 gadi, stāsta jauktā kora Noskaņa diriģente Ilze Bērziņa. Man šeit ļoti patīk. Man ir pieredze strādāt arī citos namos, bet šis nams atšķiras ar to, ka ir kārtība tīri no organizatoriskā viedokļa.
Īpašas sajūtas jubilejas koncertā bija tiem kolektīvu vadītājiem, kuriem ar Krustpils Kultūras namu saistās visa dzīve. Tikko nams tika uzcelts, es kā piecgadīga meitene atnācu uz baleta studiju, pēc tam dziedāju ansamblī, bet no 18 gadu vecuma ar ierakstu darba grāmatiņā no 1973.gada, tātad 46 gadus es šeit strādāju bez pārtraukuma, saka jauktā senioru kora Atvasara diriģente Skaidrīte Pugača.
Kultūras nama pastāvīgie darbinieki, kas uztur nama dzīvi, ir 11 cilvēki viņu vidū gan māksliniece, gan saimnieks, gan citi tehniskie darbinieki. Arī viņiem Kultūras nams ir kā otrās mājas. Es esmu tehniskā darbiniece, kas sakārto telpas, sagaida viesus, palīdz garderobēs... Darām visus darbus, kas vajadzīgi, lai cilvēki, kas apmeklē Kultūras namu, justos labi, stāsta Marina Boksberga. Šis Kultūras nams man asociējas arī ar to, ka mans vectēvs savā laikā šo namu ir cēlis.
Pirms 60 gadiem celtais Kultūras nams 2011.gadā piedzīvoja vērienīgu rekonstrukciju, kuras laikā ieguva gan jaunas telpas, gan modernu aprīkojumu un tehnoloģijas. 2011.gada 18.novembrī jēkabpilieši Valsts svētkus svinēja atjaunotajā Kultūras namā. Tagad nepilnus astoņus gadus pēc rekonstrukcijas Kultūras nama direktore Ruta Kalniņa pauž prieku par pārmaiņām, kas nesušas būtiskus ieguvumus: Pēc rekonstrukcijas bija prieks ienākt šajās skaistajās telpās. Mēs konstatējām, ka mums pietiek telpu visiem kolektīviem, ka ir daudz kas mainījies aprīkojumā. Ir jauna gaismas aparatūra, jauna skaņu aparatūra, mums ir sava ierakstu studija, ir arī jauns ekrāns uz skatuves. Pasākumus apmeklēt ir iespēja cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Moderna infrastruktūra, nenoliedzami, ir nepieciešama efektīvai Kultūras nama darbībai, bet vēl svarīgāki ir amatiermākslas kolektīvi, kuri ar savu darbu nes Krustpils Kultūras nama un Jēkabpils pilsētas vārdu Latvijā un pasaulē. 60 gadu jubilejas koncerta noslēgumā zālē izskanēja kopdziesma, kurā vienojās gan mākslinieki, gan apmeklētāji.
Nevienam jau nav noslēpums, ka Krustpils Kultūras nams ir antagonistiskās attiecībās ar Jēkabpils Tautas namu. Vienu brīdi runāja, ka abus apvienos zem viena priekšnieka, bet pēc tam atkal nē. Visumā jau pareizi, ka neapvienoja, jo, ja ir veselīga konkurence bez mēdīšanās un apsaukāšanās, tad skatītājs un klausītājs tikai iegūst, jo sacensību gars veicina kultūras priekšnesumu pasniegšanas kvalitāti.
Priecājos, ka Tu priecājies. Redzi es vienkārši ielūkojos kalendārā un atcerējos Tavu vārda brāli Krišjāni Eihmani, par kuru Sandra Kalniete reiz sacīja: " Es zinu, ka viņš ir goda vīrs, bet tāpēc jau arī viņš ir bīstams!"
Pieminētā dāma dzimusi 1952. gada 22. decembrī Sibīrijā - KPFSR Tomskas apgabala Kolpaševas rajona Toguras ciemā, izsūtīto latviešu Ligitas un Aivara Kalniešu ģimenē. 1957. gada 30. maijā kopā ar vecākiem atgriezās Latvijā.
Tātad neizbrīnīja, ka Atmodas laikā bija pirmajās rindās LTF. Nezin kāpēc dumjajā tautā klīda un klīst leģendas, ka LTF dibināja kompartija un vdk. Dažam izbijušam LTF aktīvistam un tautā un valdībā baigi pazīstamam cilvēkam pazuda dokumenti tiesā(!), kur tieši izskatīja lietu par piederību vdk. Bet tas jau netraucē viņam šodien būt miljonāram! Nu vot, pieminētā dāma bija viņa draudzene. Viņai arī ir labs ķēriens uz biznesu. LTF laikos tīri labi padevās tautas ziedotās gleznas LTF notirgot Amerikā. Ko domājies par to nestāsta tante Maša, bet par to melns uz balta savā grāmatā "Lai nenosarkst dzimtenes smilts" uzrakstījis profesors Ervids Grinovskis, kurš bijis deputāts ievēlēts no LTF. Jau miris.
Tāpēc šogad 25.maijā nu ļoti jādomā kādus cilvēkus ievēlam Eiropas Parlamentā.
Portālā jekabpilslaiks.lv publicētie materiāli ir aizsargāti saskaņā ar Latvijas Republikas Autortiesību likumu. Jebkura jekabpilslaiks.lv publicēto materiālu kopēšana, modificēšana, uzglabāšana, arhivēšana un pilnīga vai daļēja publiskošana bez SIA Vidusdaugavas televīzija rakstiskas atļaujas ir kategoriski aizliegta.
Ja netiek ievēroti augstāk minētie noteikumi, tiek uzskatīts, ka ir pārkāptas autora tiesības un atkarībā no pārkāpuma rakstura vai sekām pārkāpējs saucams pie likumā noteiktās administratīvās vai kriminālās atbildības.
Publicētie materiāli ne vienmēr saskan ar redakcijas viedokli. Par rakstos publicēto materiālu saturu atbild raksta autors. Redakcija neatbild par lietotāju komentāriem, forumā ievietotajiem ziņojumiem. Par reklāmas materiālu un sludinājumu saturu atbild to iesniedzējs.
Atslēgvārdi: Jēkabpils, Jēkabpils ziņas, Jēkabpils rajons, jaunumi, forums, sludinājumi, foto galerija, reklāma.
Lapas apstrādes laiks: 0.00966 sek.
Cienījamais lietotājs, Jekabpilslaiks.lv izmanto sīkfailus lai uzlabotu vispārējo pakalpojumu kvalitāti. Turpinot lietot portālu, jūs apliecināt, ka piekrītat mūsu Privātuma politikai, kā ari sīkdatņu izmantošanai. Es saprotu
10.10 Nakts
