Jēkabpilī Valsts svētkos norisinājās unikāla albuma prezentācija. Vēsturiskais albums Terra Mariana. 1186 1888 vēsta par kristīgās ticības izplatīšanos Latvijā un Igaunijā kādreizējā Livonijā, ko mēdz dēvēt arī par Marijas zemi vai Māras zemi.
Krustpils Svētās Trīsvienības katoļu draudzes prāvests Viktors Naglis stāsta: Kāpēc tieši šoreiz mēs to atklājam? Tāpēc, ka Katoliskajā Baznīcā šajā gadā tika izsludināts Māras zemes gads, jo apritējuši 800 gadi, kopš pāvests Inocents III 1215.gadā Laterāna koncilā katoliskajai pasaulei publiski paziņoa, ka šī zeme veltīta mātei, tātad dievmātes godam. No tā laika mēs nesam Terra Mariana (Māras zemes) titulu.
Albumā ir bagātīgs vizuālais un tekstuālais materiāls par Livonijas pilīm, baznīcām, senu, dižciltīgu dzimtu ģerboņiem, zīmogiem un vēsturiskām personībām. Ilustrācijas paskaidro teksts latīņu valodā vecgotu baznīcas rakstā. Tā galvenais autors ir Latgales vēsturnieks Gustavs fon Manteifels (1832 - 1916). Oriģinālā albuma iesējums ir Rīgas meistaru darbs. Tas tapis ap 1888. gadu Kristofa Hefelberga darbnīcā, bet sudraba apkalumi izgatavoti Erika Bakstada darbnīcā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas izpilddirektore Dzintra Mukāne stāsta: Albuma saturs ir ļoti būtisks ne tikai Latvijai, bet arī visai Rietumu pasaulei, jo šī informācija ir ne tikai par kristīgo, bet arī par kultūras dzīvi laika periodā no 1186. līdz 1888.gadam. Informācija aptver diezgan plašu teritoriju Livonijas zemi. Albums parāda, kādi mēs bijām, uz ko mēs gājām, kas ir tas vēsturiskais, tas unikālais, kas šajā teritorijā ir bijis.
Līdztekus unikālajam saturam, albumam ir arī mākslinieciska vērtība, jo tā vizuālo tēlu veidojuši ievērojami Rīgas mākslinieki, piemēram, Arturs Baumanis un Bernhards Borherts. Vienīgais albuma oriģināls iesiets ar gaišu kazādu apvilktos un sudraba kalumiem greznotos vākos. Katra albuma lapa ir īpaši mākslinieciski veidota. Albuma vienīgais oriģināls, kas sver 25 kilogramus, glabājas Vatikāna Apustuliskajā bibliotēkā, bet nesen, sadarbojoties Vatikāna Apustuliskajai bibliotēkai, Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, Latgales pētniecības institūtam un Daugavpils Universitātei, tapa arī šī albuma faksimilizdevumi.
Dzintra Mukāne skaidro: Ir faksimilizdevumi, kas tapa pirmie un kas pavisam kopumā ir 12. Divi no tiem palika Vatikāna Apustuliskajā bibliotēkā, bet 10 eksemplāri nonāca Latvijā. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem izdevumi ir sadalīti kā dāvinājums valsts mērogā. Otrā daļa 1000 eksemplāri ir samazinātie faksimilizdevumi, kā arī zinātniskie komentāri, kas arī ir 1000 eksemplāros. Visi ir ietērpti vienā konvolūtā un pieejami dažādām institūcijām un arī privātpersonām.
Samazinātie faksimilizdevumi piešķirti iestādēm, kas atrodas teritorijās, kas pieminētas albumā. Grāmatas lappusēs var atrast arī Jēkabpils vārdu, tādēļ divi izdevumi tagad pieejami arī Jēkabpils pilsētas bibliotēkā un Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā. Katram izdevumam pievienots arī detalizēts zinātnisko komentāru krājums piecās valodās, arī latviešu valodā.
Tas gan ir tikai oficiālais baznīcas viedoklis. Labāk būtu,ja tas Svētais Krēsls beidzot atdotu mūsu senču rakstu ruļļus,kurus nolaupīja 13.gadsimtā un kas glabājas Vatikāna slēgtajā fondā.
Dzirdēju, ka tajos rakstu ruļļos esot pamācības un instrukcijas cilvēku upurēšanā. Uz svētajiem upurakmeņiem senie latvieši esot griezuši nost galvas ienaidniekiem - kristiešiem, vikingiem, slāviem, boļševikiem, līviem un igauņiem, kā arī saviem tautiešiem, kuri bijuši pārāk brīvdomīgi un runājuši pretī krīviem. Tā kā kristietība te ieviesa vārda brīvību un sēja demokrātijas sēklu
Lai slavēts Jēzus Kristus mūžīgi mūžos! Āmen!
Portālā jekabpilslaiks.lv publicētie materiāli ir aizsargāti saskaņā ar Latvijas Republikas Autortiesību likumu. Jebkura jekabpilslaiks.lv publicēto materiālu kopēšana, modificēšana, uzglabāšana, arhivēšana un pilnīga vai daļēja publiskošana bez SIA Vidusdaugavas televīzija rakstiskas atļaujas ir kategoriski aizliegta.
Ja netiek ievēroti augstāk minētie noteikumi, tiek uzskatīts, ka ir pārkāptas autora tiesības un atkarībā no pārkāpuma rakstura vai sekām pārkāpējs saucams pie likumā noteiktās administratīvās vai kriminālās atbildības.
Publicētie materiāli ne vienmēr saskan ar redakcijas viedokli. Par rakstos publicēto materiālu saturu atbild raksta autors. Redakcija neatbild par lietotāju komentāriem, forumā ievietotajiem ziņojumiem. Par reklāmas materiālu un sludinājumu saturu atbild to iesniedzējs.
Atslēgvārdi: Jēkabpils, Jēkabpils ziņas, Jēkabpils rajons, jaunumi, forums, sludinājumi, foto galerija, reklāma.
Lapas apstrādes laiks: 0.01193 sek.
Cienījamais lietotājs, Jekabpilslaiks.lv izmanto sīkfailus lai uzlabotu vispārējo pakalpojumu kvalitāti. Turpinot lietot portālu, jūs apliecināt, ka piekrītat mūsu Privātuma politikai, kā ari sīkdatņu izmantošanai. Es saprotu
05.12 Diena
